Tā atrodas starp ezeru un jūru. Ļaudis šeit dzīvo vairāk nekā 750 gadus.

Apdzīvota vieta Līvas ciems pie Līvas upes rakstos pirmo reizi minēta 1253. gadā. Visticamāk, šis nosaukums radies no lībiešu vārds liiv, kas tulkojumā nozīmē smiltis. Vēlāk parādās vietas vāciskais nosaukums Libawe, no kuras izveidojies latviskais nosaukums – Liepāja.

Pilsētas tiesības Liepājai piešķir 1625. gadā 18. martā. Savu mantojumu Liepājā ir atstājuši gan zviedru karaļi un vācu baroni, gan krievu cari un somu jēgeri. Savulaik Liepāja ir bijusi pat Latvijas galvaspilsēta. Liepāja piesaista ar savu pludmali un ostu, ar festivāliem un krodziņiem, ar savu simfonisko orķestri, ērģelēm un cilvēkiem.